Dažreiz visvienkāršākie produkti sniedz to vislabāko mājas sajūtu. Ja ledusskapī ir tikai kāposts un pāris olas, varat pagatavot sātīgas vakariņas, kas garšos tieši tāpat kā bērnībā.
Virtuvē uz galda stāvēja maza kāposta galviņa, un man nebija lielas iedvesmas ilgi stāvēt pie plīts. Atcerējos vienu pavisam vienkāršu lietu, ko agrāk mēdza gatavot gandrīz katrā mājā, kad ledusskapī nebija nekā īpaša. Izrādās, ka dažreiz tieši vislētākie produkti sniedz to vislabāko mājas sajūtu.
Kāpēc šī recepte ir īsts atradums
Reizēm mēs mēģinām atrast sarežģītas sastāvdaļas un tērēt naudu dārgiem produktiem, cerot uz izcilu garšu. Taču šis gadījums ir pilnīgi pretējs. Kāposts un ola kopā rada kaut ko neticami baudāmu – tās ir dārzeņu kotletītes vai plācenīši, kas garšo pēc bērnības. Tajos laikos saimnieces prata taupīt, bet nekad netaupīja uz garšas rēķina.
Šis ēdiens ir lielisks, jo tas neprasa nekādas īpašas prasmes. Pat ja virtuvē neesat biežs viesis, rezultāts būs labs. Tas ir sātīgs ēdiens, kas nepadara vēderu smagu, bet sniedz patīkamu piepildījuma sajūtu. Janvārī, kad dārzeņi joprojām ir pieejami, šis ir viens no labākajiem veidiem, kā tos izmantot lietderīgi.
Viss sākas ar pareizu kāposta sagatavošanu
Lai kotletītes būtu maigas un sulīgas, kāposts ir jāsagatavo rūpīgi. Es parasti izvēlos parasto balto galviņkāpostu. Ja tas ir ziemas kāposts, kas ir paciets, es to sarīvēju uz rupjās rīves vai sagriežu ļoti smalkās strēmelītēs. Jo smalkāk sagriezīsiet, jo vienmērīgāk tie izcepsies un masa labāk turēsies kopā.
Kad kāposts ir sasmalcināts, es tam uzberu nedaudz sāls un ar rokām nedaudz pamīcu. Šis solis ir svarīgs, jo sāls palīdz izdalīties sulai un padara kāpostu mīkstāku. Pēc pāris minūtēm masa kļūst padevīga. Tad es pievienoju pavisam smalki sagrieztu sīpolu. Sīpols šeit nav tikai garšai – tas dod papildu sulīgumu un aromātu, kas cepoties piepilda visu virtuvi.
Mīklas jaukšana un sastāvdaļu saderība
Kad dārzeņi ir bļodā, pienāk kārta olai. Parasti uz pusi vidējas kāpostgalvas pietiek ar vienu lielu olu. Ola darbojas kā līme, kas neļauj visam izjukt uz pannas. Es pievienoju arī melnos piparus – man patīk, ja garša ir nedaudz izteiktāka.
Lai masa nebūtu pārāk šķidra, es pieberu pāris karotes miltu. Miltus nevajag likt par daudz, citādi kotletes sanāks cietas un “mīklainas”. Masas konsistencei jābūt tādai, lai to varētu ērti paņemt ar karoti un nolikt uz pannas. Viss tiek kārtīgi samaisīts, līdz ola un milti vienmērīgi noklāj katru kāposta krikumiņu. Nevajag ne dārgu gaļu, ne krējumu mīklā – viss vienkāršais jau ir bļodā.
Cepšanas process un mazie noslēpumi
Pannu es uzkarsēju ar nelielu daudzumu eļļas. Nekad nelieku uzreiz lielu karstumu. Uz vidējas uguns kotletītes cepas lēnāk, bet tieši tas ir vajadzīgs. Ja uguns būs par lielu, ola apdegs, bet kāposti vidū paliks jēli un kraukšķīgi. Mums vajag, lai tie izkarst un kļūst mīksti.
Ar karoti lieku mazas kaudzītes un tās nedaudz saplacinu. Kad apakša kļūst zeltaini brūna, es tās uzmanīgi apgriežu. Šajā brīdī virtuvē sāk smaržot pēc kaut kā ļoti pazīstama un mājīga. Ja redzu, ka kāposti ir stingrāki, es uz pāris minūtēm uzlieku pannai vāku. Tvaiks palīdz dārzeņiem izsust un kļūt pilnīgi gataviem.
Kāpēc šī recepte vienmēr izdodas
Šī recepte nekad nepieviļ, jo sastāvdaļas ir paredzamas. Ola savelk masu, kāposts dod apjomu, bet sīpols un pipari – raksturu. Tas ir viens no tiem gadījumiem, kad ēdiens garšo labāk, nekā izskatās sākumā. Daudzi mani paziņas sākumā rauc degunu, dzirdot par kāpostu kotletēm, bet pēc pirmā kumosa viedoklis mainās.
Pats labākais ir tas, ka šo ēdienu var ēst gan karstu, gan aukstu. Karstā veidā tās ir pilnvērtīgas vakariņas, bet aukstas tās lieliski der uz maizes nākamajā rītā. Tā ir sātīga maltīte, kas neprasa lielu budžetu, un tieši tāpēc tā bija tik populāra pirms gadu desmitiem. Mēs bieži aizmirstam šādas receptes tikai tāpēc, ka tās šķiet pārāk parastas.
Ar ko pasniegt un kā baudīt
Klasiskais variants, protams, ir skābais krējums. Es parasti ielieku krējumu mazā bļodiņā un uzkaisu tam nedaudz svaigu diļļu, ja tādas ir pa rokai. Krējuma vēsums un kotletīšu siltums rada ideālu saskaņu. Dažreiz es pievienoju krējumam arī sasmalcinātu ķiploka daiviņu, lai piešķirtu asumiņu.
Pie šī ēdiena labi garšo arī šķēle rupjmaizes. Tas ir vienkāršs zemnieku stila ēdiens, kas neprasa smalkus galda piederumus vai sarežģītas mērces. Tieši vienkāršībā slēpjas tā burvība. Nav jāuztraucas par kalorijām vai sarežģītiem aprēķiniem – tas ir ēdiens dvēselei un sirdsmieram.
Sastāvdaļas
Kāposti: aptuveni 500 g (puse no vidējas galviņas)
Ola: 1 gab. (liela)
Sīpols: 1 neliels gabals
Milti: 2–3 ēdamkarotes (atkarībā no kāpostu sulīguma)
Sāls un melnie pipari: pēc garšas
Eļļa: cepšanai
